Bieži uzdoti jautājumi par montesori pedagoģiju

Nosaukums montesori parasti attiecas uz izglītības metodi, ko izstrādājusi itāļu ārste dr. Maria Montessori. Dr Montessori novēroja, ka visiem bērniem ir raksturīga izzināšana, piemēram, izpēte, saziņa, kustība un vēlme pēc pašizteiksmes, un tā sevišķi intensīvi izpaužas noteiktā vecuma brīdī. Viņa izstrādāja izglītības plānu, kas respektētu un sekotu bērna iekšējai virzībai uz attīstību un izziņu saskaņā ar bērna dabisko tieksmi pēc neatkarības un mācīšanās.

3 – 6 gadus vecu bērnu apmācībā ir iekļauts tas, ko mēs uzskatām par pieciem svarīgiem mācību virzieniem (lai gan tās visas ir labi integrētas bērnu pieredzē) – praktiskā dzīve, maņu attīstība, valodas, matemātikas un kultūras mācības (ģeogrāfija, māksla, mūzika, u.c.). Katrā no šiem virzieniem bērni tiek nodarbināti individuāli un mazās grupās, kā arī var brīvi strādāt ar šīm aktivitātēm jebkurā laikā. Visas dienas garumā notiek kopīgas sapulcēšanās, kur bērni var dziedāt dziesmas, lasīt stāstus vai svinēt dzimšanas dienas un svētkus. Galvenais ir palīdzēt bērniem izvēlēties viņiem interesējošas aktivitātes, veidojot kopienas sajūtu starp bērniem un atbalstot viņu dabisko ziņkāri un mācīšanās mīlestību.

Bērni dienu uzsāk socializējoties, bet pēc tam sākt strādāt pie dienas nodarbēm patstāvīgi vai kopīgi ar draugu. Bērni pabeidz darbu, kuru viņi iepriekš ir uzsākuši, vai arī sāk jaunu uzdevumu risināšanu. Vēlāk bērni bauda veselīgas pusdienas.  Fiziskās aktivitātes ir integrētas visas dienas garumā. Laiks, kuru bērni pavada ārā, domāts improvizētām izklaidēm, kā arī organizētām spēlēm un vingrinājumiem. Pēcpusdienā bērni klausās stāstus vai pabeidz kādu no darbiem, ko viņi, uzsākuši dienas pirmajā pusē. Visas dienas garumā bērni iesaistās grupas ikdienas darbos, iekraujot un izkraujot trauku mazgājamo mašīnu, rūpējoties par grupas mājdzīvniekiem, telpu tīrību, veļas mazgāšanu (galdauti un roku dvieļi) un augu laistīšanu.

Kaut arī bērnu vecums montesori pirmsskolas gaitu uzsākšanai dažādās pirmsskolās atšķiras, bērns parasti pievienojas montesori grupai no divu ar pusi līdz četru gadu vecumam. Konkrētais vecums katram bērnam atkarīgs no tā, kad viņš grupas apstākļos jutīsies komfortabli. Sākumā bērns veiks visvienkāršākos uzdevumus un piedalīsies kopīgās aktivitātēs ar citiem bērniem. Materiāli, ar kuriem bērns darbosies trīs un četru gadu vecumā, palīdzēs viņiem attīstīt koncentrēšanās spējas, koordināciju un darba ieradumus, kas būs nepieciešami sarežģītāku uzdevumu risināšanai, kad bērns sasniegs piecu, sešu gadu vecumu. Citiem vārdiem sakot, visa mācību programma ir mērķtiecīgi strukturēta. Tādēļ optimālus rezultātus nevar sagaidīt no bērna, kurš nepiedalās programmas pirmajos gados, vai arī gadījumā, ja bērns nav regulāri apmeklējis pirmsskolas ievadnodarbības.

Ja vēlaties, lai jūsu bērni kļūtu par atbildīgām personībām, viņiem jābūt iespējai praktizēt socializēšanos agrā vecumā. Jaukta vecuma grupa ļauj bērniem atšķirīgos vecumos un ar atšķirīgām spējām palīdzēt viens otram un tādējādi iepazīt sociālo atbildību. Jaukta vecuma grupā tas ne vienmēr ir skolotājs, kurš bērnam palīdz atrisināt izaicinājumus. Faktiski visbiežāk skolotāja vietā to palīdz izdarīt cits grupas bērns. Tas nav iespējams grupā ar bērniem, kuriem ir salīdzinoši vienāds vecums un spējas.

Tā kā katrs bērns aug un attīstās individuāli, bērniem pieejamie mācību materiāli ir daudzveidīgi. Piemērotā laikā bērns tiek iepazīstināts ar piemērotu aktivitāti, kad viņš ir gatavs tai vai arī pats ir to izvēlējies, un to viņam priekšā pateikusi viņa paša interese. Tādējādi neviens bērns netiek apturēts zinātkāres procesā, ja viņa prasmes liecina par nepieciešamību virzīties tālāk , kā arī viņš nav spiests apgūt prasmes, pie kurām ķerties klāt vēl ir par agru. Katra bērna individualitāte var izpausties tieši gupā ar dažāda vecuma bērniem.

Vēl viens Dr. Montessori novērojums, ko apstiprina mūsdienu pētniecība, ir jutīgo periodu nozīme agrīnās mācīšanās procesā. Šie ir intensīvi aizraušanās periodi kādas īpašas iemaņas vai maņas apgūšanai, piemēram, iet uz augšu un uz leju pa kāpnēm, organizēt lietu kārtību sev apkārt, skaitīt vai lasīt. Apgūt noteiktas prasmes bērnam ir vieglāk attiecīgajā jutīgajā periodā nekā jebkurā citā dzīves periodā. Montesori grupā tiek izmantots šis periods, ļaujot bērnam brīvi izvēlēties veikt uzdevumus, kas atbilst viņa interesēm konkrētajā jutīgajā periodā.

Izmantojot skolotāju novērojumus un materiālus, kas paredzēti, lai stimulētu un veidotu bērnu personību, tiek nodrošināta dažādu spēju salāgošana klasē. Tikko skolā ieradies bērns var strādāt vairākas nedēļas ar vienu un to pašu mācību materiālu, neliekot klasesbiedriem pielāgoties viņa progresam. Vecākie bērni vienā telpā var ļoti ātri pāriet no viena materiāla uz otru, tādējādi izvairoties no garlaicības, kad citi klases dalībnieki netiek līdzi. Bērni ar augstu attīstības līmeni pastāvīgi tiek nodarbināti ar plašu materiālu klāstu un to dažādajiem pielietojumiem.

Ir labi zināms fakts, ka gados jauni bērni attīstās atšķirīgi, un viņu gatavība apgūt jaunas zināšanas un prasmes ir ļoti atšķirīga. Tā kā bērnos tiek veicināta interese un mācību materiāli ir pieejami, kad bērns tos vēlas izmantot un apgūt, mācīšanos var uzsākt jau agrīnā vecumā. Tomēr mācīšanās ļoti agrīnā vecumā nav norma, un tāds arī nebija Dr. Montessori mērķis. Viņas ideāls bija tas, ka mācīšanās pieredzei jābūt dabiskai, īstajā brīdī un tai jāsagādā prieku ikvienam bērnam. “Jāteic atklāti, mēs nevaram radīt ģēnijus,” dr. Montessori reiz rakstīja, “tomēr mēs varam dot ikkatram cilvēkam iespēju attīstīt savas labākās īpašības, lai kļūtu par neatkarīgu, pašpārliecinātu un līdzsvarotu cilvēku.”

Maziem bērniem atzīmes ir drošākais veids, kā ierobežot iedvesmu un aizkavēt pašnovērtējuma attīstību. Montesori pirmsskolā prieku rada pats mācīšanās process. Bērnu darbību un zināšanu apgūšanu veicina viņu patīkamā apzināšanās, cik neierobežotas ir viņu iespējas īstenot jebkādas intereses.

Tā vietā, lai bērnam izliktu atzīmi par to, cik labi ir iemācīti Eiropas valstu nosaukumi, bērni montesori pirmsskolā turpina mācīties citu valstu nosaukumus. Viņi paši lūdz iespēju novērtēt savas zināšanas, pārbaudot paši sevi vai prezentējot savas zināšanas citiem.

Skolotāji nepārtraukti kontaktējas ar katru bērnu, lai atklātās pārdomās un diskusijās secinātu, kā noris bērna darbs. Katrs bērns pats jautā – “Cik daudz es varu paveikt?” (nevis “Cik daudz man jāpaveic?”) un – “Cik labi es to izdarīju?” (nevis “Vai tas bija pietiekami labs skolotāja skatījumā?”). Šī personiskās atbildības izjūta ir nepieciešama, lai sagatavotu bērnu 21. gadsimta konkurētspējai.

Mūsu mērķis ir panākt, lai laba uzvedība būtu bērna personības daļa, nevis vien atbilstu pieaugušo prasībām. Lai to izdarītu, mēs atkārtoti koncentrējamies uz cieņu un atbildību. Bet bērni nenonāk pie mums ar visām šīm īpašībām. Kad bērns rīkojas nepieņemami, mēs uzsvēram un loģiski izskaidrojam viņa rīcības sekas.

Piemēram, ja bērns izvēlas noteiktu materiālu un izmanto to nepareizi, varbūt pat kaitējot tam, vispirms viņam norādam, kā šo materiālu pareizi lietot. Ja tas neatrisina problēmu, bērnam materiāls būs jānoliek malā un vairākas dienas viņš to nevarēs izmantot.

Mēs neizmantojam bērna nošķiršanu atsevišķā istabā vai kaktā stāvēšanu kā soda līdzekli sliktai uzvedībai. Ja bērns pastāvīgi grupā skraida, apdraudot sevi un apkārtējos, viņam var lūgt palikt kopā ar skolotāju vai arī palikt sēdēt pie galda. Tā kā slikta uzvedība bija saistīta ar kustību, tā sekas ir kustības ierobežošana.

Montesori grupā ir tikai viens noteikums: rūpēties un cienīt ikvienu un visu. Ja likumu praktizētu visur, tas padarītu pasauli harmonisku. Mūsu skolotāji apzinās pašdisciplīnas nozīmi. Viņiem ir liels mācīšanās entuziasms, dziļa cieņa pret apkārtējiem, laipnība, humors, lēnprātība un pacietība. Montesori mācību materiālu un aktivitāšu raksturs, kā arī sagatavotās vides brīvība palīdz bērnam realizēt un attīstīt pašnodarbinātības, neatkarības, uzticēšanās, sadarbības un pašpārvaldes sajūtu.

Daudzi vecāki jautā, vai un kā viņu bērns var veiksmīgi pāriet no montesori uz parasto skolu. Paradumi un prasmes, kuras bērns attīsta montesori klasē, ir derīgas visu mūžu. Tās palīdzēs viņam strādāt efektīvāk, rūpīgāk novērot un efektīvāk koncentrēties neatkarīgi no tā, kur viņš dodas tālāk. Ja bērns ir stimulējošā vidē gan mājās, gan skolā, viņa pašmācība, kas ir vienīgā reālā izglītība, turpināsies.

Montesori bērni neparasti ātri pielāgojas apkārtējai videi. Viņi ir iemācījušies strādāt patstāvīgi un grupās. Tā kā viņi ir mudināti pieņemt lēmumus jau no agras bērnības, šie bērni ir problēmu risinātāji, kuri spēj izdarīt izvēli un labi pārvaldīt savu laiku. Kad bērns apgūst pamatnoteikumus Montesori grupā, viņš pietiekami labi spēj pielāgoties jebkurā vidē.

Mēs arī mudinām bērnus apmainīties ar idejām un brīvi apspriest pašu paveikto ar citiem, jo labas komunikācijas prasmes atvieglo iejušanos jaunā vidē.

Pētījumi liecina, ka labākais nākotnes panākumu prognozētājs ir pašnovērtējuma sajūta. Montesori programmas, kuru pamatā ir pašregulējošas, nekonkurējošas aktivitātes, palīdz bērniem attīstīt labu pašnovērtējumu un pārliecību, viņi problēmas un pārmaiņas uztver ar optimismu.