„Palīdzi man to izdarīt pašam” /M. Montessori/

Montesori nodarbību mērķis

Montesori pedagoģijas apmācības metode ir domāta visiem bērniem no apmēram 2 – 2,5 gadu vecuma līdz jaunākajam skolas vecumam, bet patiesībā bērns tai ir gatavs jau no dzimšanas. Šī metode pašlaik ir viena no izplatītākajām bērnu alternatīvās mācīšanas metodēm visā pasaulē jau atzīta apmēram 100 gadus.

Montesori attīstības nodarbību mērķis ir veicināt bērna attīstību, vispusīgi iepazīstot bērnu, viņa iedzimtās dotības un īpatnības, valodu, matemātiski loģisko domāšanu, apgūt sadzīves un pašapkalpošanās iemaņas, trenēt pašdisciplīnu, koncentrēšanos un gribasspēku. Bērnam tiek dota izvēles brīvība – viņš pats izvēlas vingrinājumu, kas ir viņa attīstībai un zinātkārei atbilstošs. Pedagoga uzdevums ir parādīt kā ar šo materiālu, strādāt un sniegt atbalstu bērnam, kad viņam tas ir nepieciešams, taču neko nedarīt viņa vietā.

Bērns labāk atceras to, ko ir paveicis un izdzīvojis pats, nevis tikai redzējis un dzirdējis. Tā ir arī Montesori materiāla priekšrocība, tas netiek izmantots kā uzskates līdzekli, bet tieši ņemt rokās un darboties, pēc darbošanās materiāls ir jānoliek atpakaļ vietā un darba vieta ir jāatstāj kārtībā. Katrs bērns lepojas, ja ir ko paveicis pats saviem spēkiem. Bērns apzinās to, ka var izdarīt pats un tas ceļ bērna pašapziņu, un vairo ticību saviem spēkiem, kas tik nepieciešama, lai cilvēks dzīvē izaugtu tāds, kurš spēj pastāvēt par saviem mērķiem un sasniegt tos

Montesori pedagoģijas 3 pamatlikumi

montessori pamatlikumi

Skaties uz bērnu un novēro viņu

Ir jāvēro bērns, lai saprstu, kas bērnu interesē, kādā no sensitīvajām fāzēm bērns atrodas.

montessori pamatlikumi

Netraucē bērnam

Ir jāļauj bērnam darīt visu, kas netraucē pašam, citiem vai videi. Jāsargājas aiz nepacietības bērna vietā darīt to, ar ko bērns pats jau var tikt galā, ja viņu nesteidzina un nepārtrauc!

montessori pamatlikumi

Palīdzi bērnam pašam tikt galā

Ir jārūpējas par to, lai bērnam būtu iespēja apgūt nepieciešamās prasmes, jāierāda bērnam, kā pareizi jārīkojas un jāsadarbojas ar bērnu!

Montesori galvenie elementi

Cilvēks, kurš pārzina Montesori materiālu, ar kuru bērns strādās, kurš ir pacietīgs un uzmanīgs, ļaujot bērnam darboties savā tempā, atkārtot darbību tik reižu, cik bērns to vēlēsies (atšķirībā no pieaugušajiem, bērni mēdz atkārtot tikko iemācīto darbību neskaitāmas reizes un aizvien priecāties par to). Pedagogs ir tikai palīgs bērnam, viņš nenorāda uz bērna kļūdām, jo tās jāatklāj bērnam pašam, nepārtrauc bērnu darbošanās laikā.

Tā ir vide, kurā bērns var maksimāli netraucēti darboties, kur valda bērnam saprotama kārtība katrai lietai. Bez mācību materiāla atrodas galdiņš, krēsliņš, paklājs, kuru pēc vajadzības var izmantot. Telpai ir jābūt gaišai un mājīgai, tur jāvalda atmosfērai, kas aicina darboties! Vide, kurā bērns atrodas ir ļoti svarīga bērna attīstībai.

Zinātniskos principos pamatots mācību materiāls, kas palīdz strādāt skolotājam un mudina bērnu interesi. Katram mācību attīstošajam komplektam ir savs pielietojums, savs īpašs attīstošs uzdevums un funkcijas. Katrs materiāls ir vienā eksemplārā, kas demonstrē arī pasaules lietu kārtību – ka tajā nevalda haoss. Materiāls atrodas glīti sakārtots plauktos. Šī fiziskā kārtība nodrošina arī garīgo kārtību. Materiālam ir jābūt kvalitatīvam, košam, tādam, lai to gribētos ņemt rokās un ar to var pats brīvi ar darboties, pētīt, atklāt, arī kļūdīties un labot kļūdas, atsākt darbu no jauna un darboties tik ilgi, cik tas pašam nepieciešams.

Par M.Montesori pedagoģijas būtisku sastāvdaļu kļuva “nodarbību brīvās izvēles” princips, jo bērni, kas prata rīkoties ar materiāliem, bija spējīgi izvēlēties un dot priekšroku kādam noteiktam materiālam. Bērns sajūt, ka viņš var izvēlēties, jo plaukti ir atvērti un materiāli ir pieejami. Izvēle pieder bērnam, pedagogs piedāvā papildus iespējas.

Plāns, kas pakārtots bērna interesēm, vajadzībām un attīstības dinamikai. Neierobežots laiks, temps un iespēja atkārtot ir pilnībā bērna vadīti.

Materiāla piedāvāšana jeb prezentācija notiek ar trīspakāpju lekcijas palīdzību.

Palīdz saprast, kas un kad bērnu interesē, kādā no sensitīvajām fāzēm bērns atrodas.

Meteriāli un vide ir strukturēti, katrai lietai ir sava vieta. Šī kārtība ietekmē arī kārtību bērna darba vietā un paša bērna iekšējo kārtību.

M.Montesori savā “Bērnu mājā” ievēroja, ka bērni izvēlas materiālus un strādā ar tiem bez pamudinājuma. Pārsteidzoša bija noturīgā garīgā koncentrēšanās, pēc kuras bērni šķita drīzāk atpūtušies, nekā noguruši. Koncentrēšanās rada kārtību dabiskajā personībā.

Montesori pedagogs ir palīgs bērna attīstībā – palīdz, ja vajag, bet nejaucās, ja nav nepieciešams. Pieaugušie neveido bērnu, bet atbalsta, pavada bērna ceļā. Montesori bērnu mājas vingrinājumi dod bērnam iespēju gūt pieredzi no pašu aktivitātes, sakārtot pašiem sevi un palīdz dzīvot radošu dzīvi.